Apzinātība – Domas – Domtēli – Programmas – kur un kā tas viss rodas?

Mūžīgais jautājums – vai Tu spēj kontrolēt savas domas? Vai viņas kontrolē Tevi? Ko tas nozīmē?

Domāju, ka nav jāatkārtojas un jāstāsta par to, ka visumā nav neviens nekontrolējams process! Jebkuru procesu kontrolē kāda apziņa vai būtne, vai arī kāds cits process, kurš savukārt tiek kontrolēts vēl augstākā līmenī. Attiecīgi var secināt – ja ir kontrole, tad ir arī kāds plāns, kura realizēšanai šī kontrole ir nepieciešama.

No šīs informācijas izriet loģisks secinājums, ka, ja Tu pats nekontrolē savas domas, tātad patiesībā tās kontrolē kāds cits! Taču, lai to pilnvērtīgi indivīds saprastu, ir nepieciešama savu domu, no tām izrietošās rīcības un rezultātu, pie kuriem noved šīs domas, analīze vai novērošana. Mūsdienās nav pārāk daudz indivīdu, kas ar to apzināti nodarbojas, līdz ar to pārsvarā gadījumos nav spējīgi pārņemt kontroli pār savu domāšanas aparātu. Attiecīgi indivīds ar savu ķermeni un būtību kalpo kādu svešu plānu realizēšanai. Šinī gadījumā nav svarīgi, vai tas notiek apzināti vai neapzināti. Rezultāts būs tāds, pēc kādas programmas mūsu domāšana darbosies. Šinī tekstā neiedziļināšos un neskaidrošu par to, kas ir tas spēks, kas pārņem mūsu domāšanas aparātu tanī laikā, kad mēs nekontrolējam savas domas, vai pēc kazaku harakterniku tradīcijas un izpratnes – neatrodamies brīvajā SPASa plūsmā, tātad neesam brīvi no svešām programmām vai vienkāršiem vārdiem sakot, neatrodamies pie skaidras apziņas (nevēlos uz šo stāvokli attiecināt dažādus meditatīvos stāvokļus, chenelingus, dažādu apzinātu un neapzinātu skaņu un vibrāciju iedarbību uz mūsu domāšanas aparātu, kuru rezultātā tiek mainīta paša indivīda vibrācija (tiesa gan uz īsu laika periodu), par cik lielai daļai no šīm tehnikām apakšā ir konkrētas programmas, kuras ir saistītas ar dažādiem citiem procesiem un energo-informatīvajiem apkopojumiem vai egregoriem). Domāju, ka daudzi indivīdi paši nojauš, kas tie ir par spēkiem, bet, ja nenojauš, tad pašiem ir iespēja to izprast, balstoties uz savu pieredzi. Iespējams kaut kad vēlāk arī par šo tēmu uzrakstīšu.

Kā daudzi jau zina, mūsdienās ir daudz un dažādas tehnikas, tai skaitā arī iluzoras, kuras iepriekš minēju, kā iegūt kontroli pār savām domām vai kā to tagad populāri sauc – apturēt domas, vai būt šeit un tagad, kas pēc būtības nav viens un tas pats, jo domu kontrole nenozīmē, ka tev apstājas domu plūsmas process. Tas ir tikai viens no svarīgākajiem nosacījumiem, kuru izpildot cilvēks var apturēt savu domu plūsmu. Par dažādām tehnikām šinī rakstā arī neizpaudīšos, jo to ir ļoti daudz un katrs var atrast savam apziņas līmenim piemērotu tehniku, ar viņa attiecīgajā dzīves posmā apziņas līmenim piemērotiem rāmjiem, kuru izmantojot indivīds iegūs gandarījumu un attiecīgā līmeņa un realitātes apziņas apskaidrības uzplaiksnījumu. Protams, ir arī tehnikas ārpus tām, kuras ir plaši pieejamas interneta vidē, dažādās populārās garīgajās skolās un arī ne tik populārās, kas sniedz iespēju praktizēt prāta kontroles procesus un attiecīgi arī domu plūsmu apturēšanu bez iepriekšminētajiem rāmjiem-programmām. Taču tās parasti tiek turētas “lielā noslēpumā” – visiem redzamā vietā, lai interesenti, kuri nav garīgi un ētiski nobrieduši šāda instrumenta izmantošanai, neizmantotu to bezatbildīgi, par cik tas paver lielu spēku un iespējas. Šo tehniku patiesībā es nosauktu par mūsu dzīvi un pilnvērtīgu, apzinātu ikdienu. Nedaudz par to arī pastāstīšu.

Vai esat ievērojuši, ka indivīds, kurš nespēj kontrolēt savu domu plūsmu, pārsvarā gadījumos ir pakļauts netīrām, graujošām, degradējošām domām, taču viņš par tām aizmirst tanī brīdī, kad viņš sāk aktīvi nodarboties ar savu ikdienas rutīnu, veic darbus, par kuriem viņš jūtas atbildīgs, pilda savus pienākumus dažādu apsvērumu dēļ. Pat tad, kad šīs domformas karājās virs viņa, kā milzīgs smags mākonis un gaida, kad būs tām iespēja iekļūt indivīda mentālajā ķermenī, tās nespēj ielauzties astrālā ķermeņa vibrācijās un ieņemt mentālo ķermeni, par cik indivīda uzmanība ir piesaistīta citām aktivitātēm un attiecīgi viņš vibrē ar citu frekvenci. (Domāju, ka tie, kas lasa šo tekstu, ir lietas kursā, par to, ka domām, emocijām un rīcībai atkarībā no to attieksmes līmeņa pret apkārtējo pasauli un saskaņu vai pretestību ar visuma kārtību un procesiem, ir dažādas vibrācijas, kas rada rezonansi vai disonansi ar attiecīgo vidi un apkārtējām struktūrām, kuru ietekmes laukā indivīds atrodas. Mūsu uzmanības ks galamērķis nosaka mūsu kopējo vibrāciju frekvenci.) Bet, kad šīs aktīvās darbības vibrācija samazinās vai paliek vājāka, kas liecina par to, ka indivīds atpūšas pēc saviem darbiem, atstājot savu prātu brīvu no domu plūsmas, kura bija saistīta ar viņa aktīvo pienākumu pildīšanu, viņš sāk just, kā šīs nosacīti kaitnieciskās/netīrās, degradējošās domas ar savām vibrācijām pamazām sāk iezagties viņa mentālajā ķermenī un attiecīgi caur to iekustināt visu ķermeņu enerģētiku vibrācijās, kuras ir raksturīgas šīm kaitniecīgajām/netīrajām, degradējošajām domām. No šī var saprast, ka mums apkārtējā vidē ir pietiekami daudz dažādu informatīvo elementu, kuri pastāvīgi mums seko, lai iekļautos mūsu mentālajā ķermenī, vai citiem vārdiem – domas, kuras gaida, kad varēs iezagties mūsu galvās. Un tikai indivīda aktīva darbība gan fiziski, gan mentālā spēj atturēt no šādu elementu ienākšanas mūsu prātā. Šo momentu labi raksturotu teiciens: “Svēta vieta tukša nepaliks”. Tieši tāpēc agrāko laiku leģendārie skolotāji bieži vien saviem audzēkņiem lika darīt daudzas, no pirmā skata nezinošam indivīdam, nejēdzīgas lietas – pie tam ilgstoši. Praktisks darbs un mentāls darbs, protams, nav vienīgais veids, kā iegūt kontroli pār savu domu plūsmu un ar laiku arī spēju izsekot to avotus, taču viss vienkāršākais un visiem pieejamais.

Katrs indivīds “ceļo” apkārtējā vidē un laikā, ieslēdzies kastē vai konteinerī, kuru pats ir radījis, sevi apvijot ar daudzveidīgām struktūrām, kuras ir radījis ar sev tik ierastajām domām un tēliem. Indivīds skatās uz pasauli caur šo vidi un redz visu pārtonētu, pārstrukturētu, atbilstoši no šī indivīda kastē esošajām dominējošajām krāsām un strukturējošiem elementiem – attiecīgi, visas vibrācijas, kuras nonāk līdz viņa uztveres orgāniem, lielākā vai mazākā mērā, tiek uztvertas jau izmainītā vibrāciju diapazonā (frekvencē). Līdz tam brīdim, kamēr indivīds nespēs kontrolēt/apzināties savas jūtas (tai skaitā emocijas) un domas, viņš nespēs saskatīt neko patiesā gaismā un visi viņa vērojumi tiks uztverti caur sevis radītu neapzinātības prizmu, piedodot dažādas papildus nokrāsas un struktūras vai tieši pretēji – nespējot saskatīt pilnīgu ainu, kā skatoties caur nekvalitatīvu/netīru stikla sienu.

Uztverot informāciju/vibrācijas – indivīds to izmanto tālākiem mērķiem: rīcībai, domas raidīšanai vai domtēla radīšanai (kuras arī skaitās rīcība, tikai citā uztveres līmenī, kura var atstāt daudzreiz lielāku ietekmi uz apkārtējo vidi nekā rīcība fiziskā plānā). Par fizisko rīcību viss ir pašsaprotams, taču iespējams ne visi izprot domas raidīšanas un domtēla ietekmes principus. Domas raidīšanas un domtēlu radīšanas procesu neiztirzāšu šeit, bet nedaudz pastāstīšu par formām un to ietekmi uz vidi.

Var izšķirt divas domtēlu formas: attiecinātā, kur ir konkrēts saņēmējs, un brīvā forma, kur nav noteikts konkrēts domtēla saņēmējs. Pirmajā gadījumā domtēls tiek raidīts konkrētam saņēmējam un attiecīgi saskaroties ar saņēmēja mentālā ķermeņa lauku, šis domtēls tiek “apēsts” pie nosacījuma, ja saņēmēja mentālā ķermeņa vibrācijas saskan ar domtēla vibrāciju svārstību diapazonu – šinī gadījumā domtēls pazūd no apkārtējās vides. Šis domtēls ir paredzēts tikai vienam konkrētam indivīdam un neviens cits šo domtēlu nespēj pārtvert. Ja domtēls tiek palaists bez konkrēta saņēmēja norādīšanas, tad šis domtēls atkarībā no ieliktās indivīda psihiskās enerģijas apjoma atradīsies vidē un raidīs savas vibrācijas līdz tā psihiskās enerģijas apjoma izsīkšanai, pēc kā domtēls sabruks. Gadījumā, ja šāda domtēla raidītās vibrācijas saskarās ar indivīda mentālo ķermeni, kuram ir atbilstošs vibrāciju diapazons – arī šis domtēls tiek “apēsts”. Taču, ja domtēlā bija ielikts lielāks psihiskās enerģijas apjoms nekā indivīds spēja “apēst”, šis domtēls vēl turpinās raidīt savas vibrācijas līdz to kāds pilnībā būs “apēdis”. Abos šajos gadījumos indivīda, kurš šo domtēlu ir saņēmis – “apēdis”, galvā parādīsies precīzi tāda pati doma, kādu domtēla radītājs tajā bija ielicis.

Domas raidīšana no domtēla darbojas nedaudz atšķirīgi. Pirmkārt, tai ir nepieciešams pastāvīgs raidītājs – indivīds, kurš koncentrējas uz attiecīgo domu pastāvīgu ģenerāciju, tai skaitā runāšanu vai kādu darbību, kuru pavada domas. Otrkārt, raidīto domu vairāk vai mazāk uztvers praktiski jebkurš indivīds, kura mentālā ķermeņa vibrāciju diapazons atbilst vismaz daļai no raidītās domas vibrācijām – attiecīgi, tās domas daļās arī tiks uztvertas. Tanī brīdī, kad domas raidītājs pārstāj raidīt domu – šī doma no vides pagaist. Taču pamatā atšķirība ir tajā, ka raidītā doma nekad nebūs uztverta pilnīgi – atšķirībā no radītā domtēla. Indivīds, atkarībā no viņa mentālā ķermeņa spējas uztvert, vienas vai citas vibrācijas paņems tieši tās vibrācijas no raidītās domas – attiecīgi, tos domas elementus, kurus indivīds spēj uztvert, kā rezultātā viņš rīkosies izejot no tās nepilnīgās informācijas, kuru ir uztvēris. Piemērs pilnīgākai sapratnei: ja indivīds spēj uztver zemu vibrāciju elementus, tad gadījumā, kad domas raidītājs raidīs domu par skaistumu un laimi, dzīvojot pie dabas, kur atrodas dzīvnieki un dažāda cita veida dzīva radība – uztvērējs var saņemt informāciju par dzīvniekiem, kuri iespējams ir bīstami, dažādiem kukaiņiem un mošķiem, kas var radīt diskomfortu un gala rezultātā raidītā doma var sasniegt pretēju efektu. Tai pat laikā indivīds ar augstāku vibrāciju uztveres iespējām, uztverot šo domu, spēj to vēl papildināt un pilnveidot, saskatot tādas nianses, kuras pats raidītājs iespējams palaidis garām.

Lūk, šādi arī veidojas mūsu dzīves, uzvedības un rīcības apzinātās un neapzinātās programmas, kuras atrodas it visā, kas ir mums apkārt – jo jebkura būtne, kurai piemīt apziņa, tai skaitā augu valstība un būtnes bez fiziskajiem ķermeņiem, apzināti vai neapzināti nodarbojas ar šo programmu radīšanu un izplatīšanu. Kā jau iepriekš skaidroju, programmas ilgtspēju nosaka būtnes enerģētiskais potenciāls, ko tā ieliek programmā. Mūsdienu indivīdu sabiedrībā šis programmu radīšanas un enerģētiskās piepildīšanas mehānisms ir novests līdz tādam automātisma līmenim, ka sabiedrības lielākā daļa nemaz neapzinās, ka piedalās daudz un dažādu programmu barošanas (enerģētiskās uzturēšanas) procesā (daudziem saprotamais cilvēks – baterija princips), jo tā jau ir kļuvusi par mūsdienu sabiedrības ikdienu, pateicoties sabiedrības neapzinātajam dzīvesveidam – attiecīgi arī nespējai izprast procesus, kuros indivīds aktīvi iesaistās. Ir milzīgas organizācijas, kuras ar dažādām pseido vērtībām ieinteresē indivīdu masas, lai tie savukārt ziedo savu uzmanību (kurai seko emocijas un dzīves laiks), tātad savu psihisko (dzīvības) enerģiju, kuru tālāk kompetenti indivīdi un būtnes novirza sev vēlamo programmu uzturēšanai. Par pamatu šai enerģijas atsūknēšanas sistēmai kalpo sabiedriskā iekārta, kuras pamatā ir dažnedažādas normas, standarti, modes tendences, uzskati un galu rezultātā arī likumi. Kā papildus enerģijas atsūknēšanas elementi darbojas visu veidu sabiedriskie masu pasākumi – sākot no dažādām sporta sacensībām un beidzot ar labdarības akcijām, svētkiem un saviesīgiem pasākumiem. Protams, šī sistēma netika radīta mūsdienās vai tikai pēdējos simts gados, šis process, lai arī nedaudz nepilnvērtīgākā līmenī, darbojas arī pirms 1000 gadiem un vēl senāk. Jo pēc būtības tas ir vienīgais instruments, ar kura palīdzību var pakļaut indivīdu masas un likt tiem darīt to, kas ir nepieciešams kādam citam un kas noteikti ir pret paša indivīda interesēm, kuram darbojas veselais saprāts (vesels, tātad pilns vai pilnvērtīgs).

Vēlu visiem, kas lasa šo, sākt savu APZINĀTĀS DZĪVES ceļu – smelties zināšanas, izpratni no senču atstātā gara mantojuma un gudrībām, mācīties no viņu kļūdām (nemaz nerunājot par pašu pieļautajām kļūdām) un mācīties paaugstināt savas vibrācijas – enerģētiku, lai dzīvotu pēc iespējas pilnvērtīgāku dzīvi un kļūtu par vaļas cilvēku nevis sistēmas elementu.

Cilvēka Apziņas Skola
Rolands Černis
13.11.2015.

Atbildēt