Viscerālā masāža

Kas ir Viscerālā terapija?

Viscerālā terapija – vēdera un refleksogēno zonu masāža, uzlabo apmaiņas procesus un atjauno organisma iekšējo vidi. Pēc šīs metodes cilvēka ķermenis tiek aplūkots kā vienota vesela sistēma, kurā vienas funkcijas vai orgāna traucējumi noved pie visa organisma sistēmas deformācijas. Tieši tā pat arī viena orgāna atjaunošana uzlabo visas sistēmas darbību. Spazmas vēderā, ja vien tās nav radušās traumu vai citu mehānisku iedarbību rezultātā, rodas noteiktā procesu secībā, kurus A.T. Ogulovs savas prakses laikā ir izpētījis.

Cilvēka stāvokli daļēji var diagnosticēt pēc viņa ārējā izskata un projekciju zonām uz sejas ādas, muguras, rokām un kājām. Uz cilvēka ķermeņa ir daudz iekšējo orgānu (sirds, aknas, nieres, kuņģis, žultspūslis) projekcijas zonu. Piemēram, izsitumi uz deniņu ādas stāsta par spazmām žultspūslī, bet velkošās sāpes kreisajā plecā un  atslēgas kaula zonā – par sirds saslimšanu. Pirmo reizi šīs zonas atklāja krievu klīnicists G.A. Zaharjins un angļu neirologs H. Geds. Tās sauc par Zaharjina – Geda zonām. Šo zonu maiga stimulācija, kā arī tieša apkārt esošo iekšējo orgānu atrašanās vietu masāža normalizē asinsapgādi un vietējo imunitāti, noņem saspringumu. Traucētā orgāna darbības procesi pakāpeniski atjaunojas. Šāda metode ļauj daļēji vai pilnībā atteikties no medikamentozās ārstēšanas.

Stāvokļi, kuros ir ieteicams pielietot viscerālās masāžas metodes:

– kuņģa – zarnu trakta slimības (kolīts, gastrīts, čūlas, aizcietējums, gremošanas traucējumi);

–  aknu kaites, žultspūšļa, aizkuņģa dziedzera slimības;

– nieru darbības traucējumus (nierakmeņu slimība, pielonefrīts, cistīts);

– dzimumorgānu slimības (prostatīts, menstruālā cikla traucējumi, policistoze);

– sirds – asinsvadu saslimšanas (vēnu varikozā paplašināšanās, hipertonija, hipotonija, veģetatīvā- asinsvadu distonija).